Gone with the Wind

UVERTĪRA

Mārgaretas Mičelas stāsts par Vecajiem Dienvidiem

VĒJIEM LĪDZI

Bija reiz brīvu jātnieku un kokvilnas lauku zeme, ko dēvēja par Vecajiem Dienvidiem.

Šī brīnišķīgā zeme bija pēdējais drošsirdības miteklis.

Šeit beidzamo reizi varēja redzēt bruņiniekus un viņu dāmas,

kā arī viņu vergus.

Nu to meklējiet vairs tikai grāmatās, jo tagad par to atceras vien sapņos.

Civilizācija, kas aizgāja vējiem līdzi...

Kāda vairs nozīme, vai mūs izslēgs no skolas.

Kuru katru dienu sāksies karš, mēs tik un tā vairs neietu skolā.

Vai nav satraucoši, Skārleta?

- Tie nabaga jeņķi patiesi grib karu... - Mēs viņiem parādīsim!

Tu-tu-ru-tu-tū... Karš, karš, karš.

Tās runas par karu samaitā vai katru šī pavasara ballīti.

Man ir tik garlaicīgi, ka varētu kliegt!

Bez tam, nekāda kara nebūs.

- Kā tā, nebūs kara? - Manu draudziņ, protams, ka karš būs!

Ja kāds no jums, zēni, vēl reizi pateiks "karš",

es iešu uz māju un aizcirtīšu druvis!

- Bet mīļā Skārleta... - Vai tu negribi, lai mēs karotu?

- Skārleta, pagaidi... - Lūdzu, nē! Mēs darīsim visu, ko teiksi...

Labi...

Bet atcerieties - es jūs brīdināju.

Vai zināt, ko!

Parunāsim par pikniku, ko Vilksi rīko rīt pie 1 2 ozoliem!

Laba doma! Tu taču pievienosies mums, Skārleta?

Es vēl neesmu par to domājusi. Es... es padomāšu par to rīt.

Un mēs ar tevi griezīsim valsi.

Vispirms Brents, tad es, tad Brents, tad atkal es, tad Sols.

- Apsoli? - Ar lielāko prieku!

Ja vien... Ja vien man visas dejas jau nebūtu aizņemtas.

- Mīļā, tu nedrīksti mums to nodarīt. - Bet ja mēs tev izpaudīsim noslēpumu?

Noslēpumu? Par ko?

Tu taču zini Melāniju Hamiltoni no Atlantas?

Vai Ešlija Vilksa māsīcu? Viņa ciemojas pie Vilksiem 1 2 ozolos.

Melānija Hamiltone, tas saldumiņš... Kurš gan vēlas par viņu zināt visu?

Lai nu kā, bet mēs dzirdējām... Pareizāk sakot, tā runā...

Ka Ešlijs Vilkss taisās viņu precēt.

- Vilksi vienmēr apprec savas māsīcas. - Vai tagad tu ar mums valsēsi?

Protams.

Tas nevar būt tiesa... Ešlijs mīl mani.

- Skārleta! Nez, kas viņai notika? - Ja nu pateicām ko aizvainojošu...

Skārletas jaunkundz, atpakaļ uz māju!

Kāpēc jūs neuzaicinājāt kungus uz vakariņām?

Kādas jums manieres!

Pēc visa, ko esmu jūsu labā darījusi!

Nāciet atpakaļ, pirms saaukstējaties!

Nē! Es gribu parkā paelpot svaigu gaisu!

Nāciet atpakaļ, vai arī klāsies plāni!

Tūlīt atpakaļ!

Laiks beigt!

- Kurš to teica? - Es teicu - laiks beigt!

Es te esmu galvenais, kurš noteiks, ir laiks beigt vai nē.

Laiks beigt!

Neviens šai valstī un šai štatā nedrīkst tev pieskarties!

Tēt?

Kā tu ar sevi lepojies...

Tā, tā, Skārleta O'Hara. Tu mani izspiego!

Un, gluži kā tava māsa Sjū Ellena nosūdzēsi mātei, ka es atkal biju sedlos.

Tēt, tu taču zini, es neesmu tāda pļāpa kā Sjū Ellena.

Bet man nešķiet, ka pēc tam, kad pirms gada salauzi kāju pie šī paša žoga...

Mana paša meita jau man nenoteiks, lēkt man vai nē!

Tas ir manis paša kakls, vai skaidrs?

Labs ir, tēt, dari, kā gribi.

- Kā klājas 1 2 ozolos? - Vai Vilksiem?

Un kā tu domā, ja rīt būs pikniks, vai visi runās tikai par karu?

Pie velna karu.... Vai tur... bija kāds ciemiņš?

Jā, māsīca Melānija Hamiltone no Atlantas. Un viņas brālis Čārlzs.

Melānija Hamiltone. Šī bālģīme, šī stulbā miltu lodīte? Es viņu ienīstu!

Ešlijs Vilkss tā nedomā.

Ešlijam Vilksam nu tāda gan nevar patikt.

Kas tev par daļu gar Ešliju un Melāniju?

Nekas... īpašs. Iesim uz māju, tēt.

Vai viņš tev sita kanti? Vai viņš tevi bildināja?

- Nē. - Un arī nebildinās.

Pavisam pa kluso, tieši no Džona Vilksa,

es dzirdēju, ka Ešlijs precēs Melāniju.

Par to paziņos rītdienas ballē.

Es tam neticu!

Nu jau, Skārleta! Kas tev prātā?

Skārleta!

Kas tev prātā?

Vai tu padarīji sevi par apsmieklu un skrēji pakaļ vīrietim, kurš tevi nemīl?

Tu, kas var dabūt jebkuru puisi šai valstī?

Es neskrēju viņam pakaļ, es... Es tikai esmu izbrīnīta.

Tu man te nemānies!

Ja Ešlijs gribētu tevi precēt, ja būtu par to kaut nojauta, es teiktu "Jā".

Es gribu, lai mana meita ir laimīga. Bet tu nebūtu laimīga kopā ar viņu.

Būtu gan, būtu!

Kāda starpība, ar ko tu precēsies! Lai tik tas būtu dienvidnieks, kas domā kā tu.

Un, kad manis vairs nebūs, es atstāšu Taru tev.

Man nevajag Taru, plantācijām nav nozīmes, ja...

Vai gribi teikt, Ketija Skārleta O'Hara,

ka Tara, ka šī zeme tev neko nenozīmē?

Bet zeme ir vienīgais visā pasaulē, par ko ir vērts strādāt.

Par ko vērts cīnīties un mirt.

- Jo tikai tā paliks vienmēr. - Bet tēti, tu runā kā īrs.

Es lepojos, ka esmu īrs. Un neaizmirsti, jaunkundzīt,

ka arī tu esi pusīriete.

Un katram, kurā rit kaut lāse īru asiņu,

viņu dzimtā zeme ir kā māte.

Bet tu jau vēl esi tikai bērns.

Gan zemes mīlestība pie tevis vēl atnāks.

Ja esi īrs, no tā neizbēgt.

Tur jau viņi brauc! Kungs ar jaunkundzi, viss, kā nākas.

It kā nezinātu, kas jādara, kad kungi brauc.

Veikli visus putekļus un šļirces malā!

Te taču nevienam nevar uzticēties...

- Bū? - Lai lievenis būtu kārtībā!

Un kamīni arī! Ellenas kundze ir mājās!

Nevienam nevar uzticēties.

Un ko tu te rej! Kāda mājā riešana...

Celies, ko tu te sēdi!

Celies un palīdzi!

Mēs jau uztraucāmies, Ellenas jaunkundz.

Viss kārtībā, esmu mājās.

O'Haras kundze, mēs šodien beidzām tīrīt dīķi.

Kas būtu jādara rīt?

Vilkersona kungs! Es nāku no Emmijas Sleterijas gultas.

Tur tikko piedzima tavs bērns.

Mans bērns, kundze? Es patiesi nesaprotu.

Tas piedzima un, par laimi, nomira.

Ar labu nakti, Vilkersona kungs.

Ceru, nebūsiet sev ko nodarījusi...

- Paņemiet manu lakatu... - Jā, kundze.

O'Haras kungs, ir jāatlaiž Vilkersona kungs.

Te būs kāds pārpratums, O'Haras kundze. Viņš ir labākais uzraugs apgabalā.

Jau rīt no rīta ar pirmo vilcienu!

Jeņķis Vilkersons pavedis mūsu meiču?

- Tas nav apspriežams, O'Haras kungs. - Jā, O'Haras kundze.

Māt, lūdzu, palīdzi!

Es gribu uzvilkt Skārletas zaļo kleitu!

Man nepatīk tavs tonis, Sjū Ellena. Un tev piestāv rozā.

- Māt... - Un tev vēl jāpaaugas.

Kāpēc es nevarēšu iet uz balli?

Skārleta, dārgā, tu izskaties nogurusi. Mēs par tevi runājām.

Tagad jau viss kārtībā.

Kāpēc nevaru rīt palikt uz balli? Man jau ir 1 3.

Tu drīksti piedalīties piknikā līdz vakariņām.

Es tik un tā vilkšu tavu zaļo kleitu, skopule!

- Apklusti! - Meitenes!

Un piedod man visus manus parādus, kā arī to, ko esmu grēkojusi.

Tā ir tikai mana vaina, mana vaina, tikai mana vaina.

Lai svētīta jaunava Marija...

Ešlijs nezina, ka es mīlu viņu.

Ja es to pateikšu,

viņš nekādi neprecēsies!

Es lūdzu piedošanu par visu,

ko esmu grēkojusi...

Turieties un ievelciet vēderu!

Mammīt, Skārletas jaunkundz, atnesu brokastis.

Nes lejā, negribas ne kumosa!

Nekā nebij! Ēdīsiet, un kā vēl!

Tur ir jūsu mīļie pīrādziņi.

Nē!

Noliec uz gultas! Mēs jau kavējam.

- Kur palika apmetnis? - Tur!

Kā tad! Jūs nestaigāsiet apkārt ar plikiem pupiem!

Godīgas meitenes tā nedara!

Vēl viens vārds, Mammīt, un es neko neēdīšu!

Nu labi...

Aplieciet ap pleciem un turiet apmetni tā,

lai kāds bezkauņa nemielo acis ap jūsu kauliem!

Bet Skārletas jaunkundz, esiet taču beidzot laba meitene!

Nē! Šodien es priecāšos! Un man nav vajadzīga pieskatīšana.

Ja jūs neuztrauc, ko runā par šo ģimeni, tad mani gan!

Vai neesmu jums teikusi, ka lēdiju pazīst pēc tā, kā viņa izturas vīriešu priekšā.

Es jums neļaušu iet ļaudīs un uzvesties kā palaistuvei!

Tu-tu-ru-tu-tū...

Ešlijam Vilksam nemaz nepatīk meitenes ar lielu apetīti.

Tas, ko kungi runā un domā, ir divas dažādas lietas.

Un es zinu, ka Ešlija kungs jūs gan neprecēs.

Nerijiet tik ātri! Atkal sanāks kāda klizma!

Ja negribas ēst, cik muļķīgi to darīt!

Skārleta O'Hara, tūlīt zirgs man norausies, ja ne...

Es jau nāku, tēt!

Ak, kungs, tik cieši sažņaugts, ka gandrīz iekodu savā ribā!

1 2 ozoli, Ešlija Vilksa īpašums.

Katrs, kurš tajā ielauzīsies, tiks sodīts.

Tā, tā, Džon Vilkss.

- Cik lieliska diena jūsu piknikam. - Tā izskatās, Džerald.

Kāpēc O'Haras kundze neatbrauca jums līdzi?

Viņa kārto lietas ar uzraugu, bet vakarā uz balli būs klāt.

- Laipni lūgts 1 2 ozolos, O'Haras kungs. - Mīļš paldies, Indija.

Jūsu meita jo diena, jo skaistāka, Džon.

Indija, O'Haru meitenes atbraukušas, iesim tās sveicināt.

Nespēju to Skārletu ciest. Kā viņa karas kaklā Ešlijam!

Nu jau, nu jau, lai tavs brālis tiek ar to galā.

Neaizmirsti, ka tu esi namamāte.

Labrīt, meitenes! Cik lieliski izskatāties!

Labrīt, Skārleta!

Indija Vilksa. Cik jauka kleita!

Nespēju no tās novērst skatienu.

Labrīt, Skārletas jaunkundze!

Šorīt jūs izskatāties grandiozi, Skārletas jaunkundze.

Prieks jūs redzēt, Skārletas jaunkundze.

Ešlij!

Skārleta, dārgā!

Es tevi visur izmeklējos.