War Dogs

FILMAS PAMATĀ PATIESS STĀSTS.

2008. GADA 1. JANVĀRIS

Lūdzu! Lūdzu!

Piedodiet, es nerunāju albāniski!

Izbeidziet! Es nesaprotu!

Vai tagad saproti?

Uz mani ir notēmēts Jericho 941.

Melnajā tirgū tādu var iegādāties par $300.

Jā.

Tas ir ļoti uzticams ierocis.

Mani sauc Deivids Pekauzs.

Esmu starptautiska mēroga ieroču tirgonis.

Ko jūs zināt par karu?

Jums melš par patriotismu un demokrātiju,

par ienaidnieku, kurš nīst mūsu brīvību.

Vai gribat zināt patiesību par karu?

Ko jūs redzat?

Puisi no Arkanzasas,

kas pilda pienākumu aizstāvēt savu valsti?

Es redzu ķiveri, ugunsizturīgus cimdus,

bruņuvesti un M16.

Es redzu $17 500.

Tik maksā viena amerikāņu karavīra ekipējums.

Irākā un Afganistānā cīnījās

vairāk nekā divi miljoni karavīru.

Amerikas nodokļu maksātājiem nācās maksāt $4,5 miljardus gadā

par gaisa kondicionēšanu vien

šajos karos.

Tāds patiesībā ir karš.

Karš ir ekonomika.

Tas, kurš saka ko citu,

ir vai nu iesaistīts tajā, vai dumjš.

Taču es to vēl nezināju.

Toreiz es nezināju neko.

MAIJAMIBĪČA, 2005. GADS

KARA SUŅI

Šeit nedrīkst novietot auto.

Atbraucu pie klienta 2150. numurā, pie Šora kunga.

Esmu ieradies agrāk.

Ja? Te ir slēgtais ciemats.

Te nedrīkst stāvēt.

Un smēķēt arī ne.

Labi. Paldies.

Par šo dzīves posmu es varētu stāstīt daudz,

skaidrojot šī stāsta kontekstu.

Par to, kā pametu koledžu

jau pēc pirmā semestra.

-Kā jūtas kreisais kvadricepss? -Joprojām sāp.

Kā sastrīdējos ar vecākiem.

Kā aizgāju vai tiku atlaists no sešām darbavietām.

-Īstā vieta. -Labi. Pamasēšu.

Taču, atskatoties,

sliktākais bija tas,

ka biju pilnīgi bez mērķa.

Piedod. Nokrita.

Tas nekas, Gerij.

Man bija 22 gadi,

un es masēju bagātniekus Maiamibīčā par 75 dolāriem stundā.

Man bija līdz kaklam.

Bija laiks ieviest pārmaiņas.

Un man bija lieliska ideja.

VISA NAUDA TIEK PELNĪTA, LASOT STARP RINDIŅĀM.

Es gribēju pārdot kvalitatīvus palagus vairumā

visiem pansionātiem Dienvidfloridā.

Un tādu bija simtiem.

-Tas ir ļoti mīksts. -Pareizi.

Ēģiptes kokvilna, diegu blīvums - 400.

Vislabākā kvalitāte šādas iestādes vajadzībām.

Nezinu. Tas viss šķiet pārāk smalki.

29 dolāri par vienību nebūt nav dārgi.

Deivid, vai zini, kāds ir Hildeilas rezidentu vidējais vecums?

Nezinu.

82 gadi.

Vai esat redzējis 82 gadus veca cilvēka ādu?

Vai esat to aptaustījis?

Jā. Es esmu masieris, un lielākā daļa

manu klientu ir padzīvojuši ļaudis.

Tad jau jūs zināt.

Šie palagi...

Tas būtu kā ietīt ķirzaku kašmirā.

Vai jūs to darītu?

Vai jūs tītu ķirzaku kašmirā?

Šķiet, ka nē.

Tad kādēļ lai es to darītu?

Mans māsasdēls.

Talantīgs, vai ne?

Visus savus ietaupījumus biju ieguldījis 65 kastēs augstākā labuma palagu,

taču nebiju padomājis par būtisku faktoru.

Nevienam nerūp veci cilvēki.

Kāpēc tu nepārdod tos atpakaļ?

Tas nav iespējams. Pirku vairumā.

Es emu pakaļā.

Tu neesi pakaļā.

Pīts ir pakaļā.

Viņš ir miris.

Velna milti. Vai tas nav Efraims?

Jā.

Domāju, ka viņš ir Losandželosā.

Es arī.

-Viņš bija īsts draugs. -Paldies.

Izskatās tik iededzis.

Efraims Diveroli bija mans labākais bērnības draugs.

Nebiju viņu redzējis kopš 10tās klases,

kad viņu aizsūtīja dzīvot pie tēvoča.

Šķiet, vecāki gribēja mūs turēt pēc iespējas tālāk vienu no otra.

Dzīvības grāmatā nav satura rādītāja.

Mēs nezinām, vai esam jaunas nodaļas sākumā vai pašās stāsta beigās.

Tādēļ būsim pateicīgi

par katru jaunu lappusi.

Tu atbrauci tikai uz bērēm?

Protams, ka nē! Knapi pazinu Pītu.

Es cerēju satikt tevi.

Vai zināji, ka tava mamma man nedeva tavu numuru?

Piezvanīji man uz mājām?

Nē, drātējos ar viņu.

Joprojām necieš mani?

Visdrīzāk, jā.

Man tevis pietrūka, brāl.

Man tevis arī.

Pavizināsimies.

Nevaru. Četros jāiet pie klienta.

Piekāst. Atcel.

Tavs čoms ir atgriezies.

Nu taču!

Kāpēc pameti Losandželosu?

Kāpēc atgriezies?

Tu taču zini, ka strādāju pie tēvoča?

Jā, dzirdēju, tu esot ieroču tirgonis.

Tā varētu teikt.

Uzpirkām policijas konfiscētos ieročus un pārdevām tos internetā.

Forši.

Līdz brīdim, kad onkulis mani apšmauca par 70 stabiem.

Johaidī. Par 70 stabiem?

Nav svarīgi. Piekāst viņu. Sapelnīju kaudzi naudas.

Nolēmu atgriezties Maiami un atvērt savu tirgotavu.

Forši.

Klau, kur tas čalis dzīvo?

Vēl piecas minūtes. Tu kaut kur steidzies?

Nē.

Labi. Nevaru saprast, kas ir tizlāk -

tas, ka tu tirgo palagus veciem večiem, vai tas,

ka masē šiem daiktus par naudu.

Tavai zināšanai, esmu licencēts masieris.

Viss ir likumīgi.

Bet beigās taču večiem jānolaiž "tvaiks"?

Tev uz krūtīm vai kur citur?

Zini ko? Ej ellē.

Ej ellē, vecīt.

Atceries pēdējo reizi, kad kopā pirkām zāli?

Protams. Trauma uz mūžu.

Atceries nākamo dienu skolā, kad visi zināja,

ka mūs arestēja?

Jā, mēs bijām gangsteri, brāl.

Jutāmies kā karaļi Sautbīčā.

Mēs bijām karaļi ješivā.

Nevienam neļāvām sev kāpt uz galvas.

Tas man pietrūkst.

Ješivas?

Nē, pietrūkst

drosmes neļaut sev kāpt uz galvas.

Ei!

Viņš ir izgājis. Meklē zāli?

Jā, ja tev ir laba manta.

Teiksim tā - viņš to pērk no manis.

Kas tam melnim vainas?

Super. Vai pārdosi 30 gramus?

Bez problēmām. Trīs simti.

Trīs simti. Laba cena.

Pie izplatītāja var dabūt par zemāku cenu.

Laikam gan.

Labi.

Šī atver durvis.

Es saku: "Mieru. Es netaisos celt traci."

Saproties?

"Tev gultā ir cits melnis."

Kas tālāk?

Kas ir?

Vai dosi mantu?

Kādu mantu?

Es tev iedevu 300 zaļos par zāli.

Jūs šito sūdabrāli esat kādreiz redzējuši?

Neesam.

Lasies prom no šejienes.

-Labi. -Jā.

Tas baltais ir traks.

Maiss bikšu vietā.

Kā Džejs Leno.

Uz baznīcu sataisījies.

Pag, nomierinies, vecīt.

-Pie velna. -Nolāpīts!

Pagaidiet! Kāpēc jūs laižaties?

Es gribēju ietusēt.

Kretīnu bars.

Ko tu dari? Traks esi?

Viss kārtībā, brāl.

Man ir šaujamieroču tirgošanas atļauja.

Kāp iekšā.

Es zinu citu dīleri tepat netālu.

Dīvaini. Esam vienaudži, bet Efraims man vienmēr bijis autoritāte.

Kad dzīvē dabūju pa pakaļu, es padevos.