Cherry

Sveiks!

Gribi, lai sēžu te?

Drīkstu uzsmēķēt?

Uzgaidi!

Ar ko, tu gribi, lai sāku?

PROLOGS

Man ir 23 gadi,

un es joprojām nesaprotu, ko cilvēki dara.

Ir tā, it kā viss būtu uzbūvēts uz nekā un...

nekas to nesaturētu kopā.

Es uzaugu šajā apkaimē.

Dzīvokļi ir jauki. Daži no tiem - ar balkonu.

Un koki ir jauki.

Arī tos es nesaprotu, bet man tie patīk.

Man laikam patiktu tie visi.

Tam būtu jābūt galīgi sačakarētam kokam, lai man nepatiktu.

Dažreiz es prātoju, vai no manas dzīves vispār ir jēga.

Nav tā, ka es būtu nejūtīgs pret skaistumu.

Viss skaistais mani aizkustina

un tad sajāj manu sirdi tā, ka gandrīz nobeidz.

Vienkārši kaut kas mani vienmēr ir vilcis prom...

līdz mani nekas vairs nesatur kopā.

Tu zini, kur jābrauc, ja?

Trīs reizes pagriezies pa kreisi! Tur nevar kļūdīties.

Satiksimies autostāvvietā. Pēc divām vai trim minūtēm, plus mīnus.

Man ir beisbola cepure.

Sarkana šalle, balts pogājams krekls, zils hudijs.

Kaut kādi džinsi, vecas sporta kurpes. Nekā neparasta.

Šalle ir tādēļ, lai nosegtu sejas apakšdaļu.

Lai gan nu tā neko vairs nelīdz.

Es to daru jau kādu laiku.

Un mans izskats nav nekāds noslēpums.

Tā, nekādas signalizācijas! Esmu meklēšanā! Mani nogalinās!

Mans dievs! Kas notiek?

Man jākompensē mana skumjā seja,

tāpēc jāuzvedas kā jukušam, citādi cilvēki domās, ka esmu mīkstais.

Gulties zemē! Gulties zemē tūlīt pat!

Laupot bankas, pārsvarā tiek aplaupītas sievietes,

tāpēc es nekādā gadījumā negribu būt rupjš.

Kundze, neuztveriet personiski!

-Nekas. -Kā jūs sauc?

-Vanesa. -Sveika, Vanesa! Prieks iepazīties.

Kā sauc jūs?

Smieklīgi, Vanesa. Tagad atver savu atvilktni!

Kad es tur stāvēju ar ieroci rokās, raugoties uz viņu...

kaut kas mani pārņēma.

Tādas kā skumjas.

It kā... es vienmēr būtu zinājis, ka visam jābeidzas šādi.

Bet man nebija lemts to saprast līdz tam konkrētajam...

brīdim.

PIRMĀ DAĻA

KAD DZĪVE SĀKĀS,

ES IERAUDZĪJU TEVI

Emiliju es pirmoreiz ieraudzīju, apmeklējot kādu no vietējām universitātēm.

To ar jezuītiem. Tā bija kārtīga skola.

Un negribu melot,

bet nodomāju: "Bāc, es tiešām gribētu to meiteni izdrāzt."

Es tevi saucu kādas desmit reizes.

Piedod! Man bija skaļa mūzika.

-Sveika! -Man patīk tavs džemperis.

Paldies. Es to nopirku Coventry.

Vecs un bēdīgs džemperis.

Mēs kopā mācāmies angļu valodu.

Zinu. Tās stundas ir stulbas, vai ne?

Jā. Bet tu vienmēr uz tām ej.

Jā, eju.

Tad jau laikam vēl tiksimies.

Ei, no kurienes tu esi?

No Elbas Ņujorkas štatā.

Kā tur ir?

Apmēram tāds pats ezers. Apmēram tāda pati pilsēta. Tikai... drusku sūdīgāka.

Man kopš vidusskolas ir draudzene.

Tiešām? Mīļi.

Jā, viņa mācās Ņūdžersijā.

Vai viņai ir vārds?

Jā. Medisone Kovalska.

Viņa ir ļoti smuka.

Jā. Supersmuka.

Emilija man tiešām patika,

bet biju jau Medisonei apsolījis, ka noķeršu Greyhound busu

un brīvdienās aizbraukšu pie viņas ciemos.

Viņa dzīvoja kopmītnēs, un viņas gulta diviem bija par mazu,

bet...

vismaz viņas istabas biedrene bija prom, jo...

Viņai nomira vecāmamma.

Žēl.

Kāda starpība! Viņa bija veca.

Nu...

pasveicini no manis Medisoni!

Medisone domāja, ka esmu kretīns.

Ejam!

Ballītes, uz kurām viņa mani veda, pārsvarā bija briesmīgas.

Bērni, kas dzēra alu ar izdedžu blokiem apšūtā pagrabā.

Kaut kāds alus pingpongs, seksa celles un sarkano lukturu rajona sviests.

Viss bija nomācošs kā nāve.

Visi šie svešie tipi Medisoni pazina.

Viņa tajā skolā bija tikai mēnesi, bet visi viņu kaut kā zināja.

Viņai patika, ja visu acis bija pievērstas viņai, kas bija okei. Lai būtu!

Bet bija mazliet neveikli, ka tajā ballītē es biju tas,

kura meitene uz galda kniebās ar spoku.

Man bija darbs, un es gāju uz darbu, kad būtu varējis darīt ko labāku,

piemēram, jebko. Bet...

man bija jāstrādā.

Vecajam Fatūkam bija pusducis meitu un mazmeitu,

un visas strādāja viņa restorānā.

Nezinu, vai viņam bija mazdēli, bet, ja bija, neviens no viņiem tur nestrādāja.

Visas mazmeitas brauca ar Escalade vai Denali, vai ko tamlīdzīgu.

Daži viesmīļi ar viņām satikās.

Un viņai patīk, ka to dara pakaļā.

Ka viņas seju iespiež spilvenā. Ka viņai uzspļauj.

Man liekas, ka viņa ir pilnīgi jukusi.

Nez kas viņai to sviestu samācījis?

-Sveiks! -Sveiks!

Nu, parādi, kā tu to dari!

Ak nē! Velns un elle! Velns un elle!

Vai tu esi vecis vai kas?

Met augstu! Augstu!

Tā, lai ēdamzālē to var dzirdēt, sūdabrāli!

-Pie velna to čali! -Jā, zinu. Pie velna viņu!

Noturējos tikai divas nedēļas.

Pēc darba es gāju pie Džeimsa Laitfuta.

Viņš bija mans labākais draugs kopš sākumskolas.

Viņa tētis bija nomiris jaunībā, un...

un māte tāpat. Un tad...

Un tad viņa brālis atgriezās no kara sajāts,

tāpēc būtībā Džeimsam neviena nebija.

Čau, vecīt!

Izņemot mani.

-Viss labi? -Jā.

Man vajadzēja aizbraukt uz banku, un Džeimss piedāvājās aizvest.

Todien pār mums spīdēja saule.

Un piebiedrojās arī Rojs.

Viņš krāsoja mājas, bet nestrādāja.

Kā sviežas?

Un Džeimss Laitfuts kliedza uz Roju par viņa brālēnu Džo,

-jo Džo visu laiku teica... -Es to darīšu, tāpēc izbeidz!

Roj! Vai tu viņam pateici? Tev brālēnam jāpasaka,

-lai nestājas jūras spēkos. -Kāpēc man jāsaka?

-Viņš stāsies jūras spēkos. -Nestājies jūras spēkos, vecīt!

Pasaki man vienu labu iemeslu, kāpēc! Ja?

Es negribu visu mūžu dzīvot šādi.

Kāpēc gribi iestāties?

Es negribu visu mūžu dzīvot šādi.

Kāpēc tev pietiek tikai ar braukāšanu apkārt, vecīt?

Nesaprotu, kāpēc tev ar to pietiek.

Viņš grib kaut ko paveikt. Lai viņš kaut ko paveic! Pie velna!

Tev ir pienākums aiz mīlestības pret savu brālēnu,

kuru mēs visi tā mīlam.

Un tu man saki: "Esmu gatavs sūtīt viņu nāvē"?

Ko tu dari?

-Par ko tu domā? -Esmu pieteicies. Viss izlemts.

Es spēju saprast tikai pusi no tā, ko Džeimss teica.

Nevarēju nepamanīt, ka viņš izskatījās bezpalīdzīgs,

vicinādams rokas,

un ka droši vien neviens viņā neklausīsies, cik vien viņš dzīvos.

Tā nav sūdīga mašīna.

Ir gan, vecīt. Vissūdīgākā.

Man tikai vajag glāzi ūdens, lai atdzesētu motoru.

Dabū man glāzi ūdens!

Man ar banku bija problēma.

Viņi bija kļūdījušies, un es biju tur, lai to nokārtotu.

Jūs man atsūtījāt šo, ka ir pārtēriņš, bet tā nav.

Esmu to jau nomaksājis.

Lūdzu.

Šis ir brīdinājums par jaunu pārtēriņu.

Bet tas nav iespējams. Neesmu izņēmis naudu kopš pēdējās iemaksas.

Pēc tās iemaksas jūsu bilance bija 10 dolāri.

Bet no jūsu konta tika atvilkts papildu sods par pārtēriņu,

tāpēc jūs atkal esat mīnusā.

Bet kā jūs varējāt uzlikt vēl vienu sodu par pārtēriņu,

kad es to jau biju nomaksājis?

-Iemaksa neuzrādījās laikā. -Jā, bet es to te samaksāju skaidrā naudā.

-Tā neuzrādījās, ser. -Tas bija skaidrā naudā. Tepat.

Tā neuzrādījās.

Nākamais!

Man žēl par tavu mašīnu, vecīt.

Mēsls vien bija.

Naudu atdabūji?

Nē.

Kad gājām atpakaļ uz Džeimsa māju, Rojs padeva apkārt savu kāsi.

Un, kad pāris reižu bijām ievilkuši, mums jau atkal likās, ka jūra ir līdz ceļiem.

Nākamā bija spirgta rudens diena, kas smaržoja pēc mitrām lapām,

un es aizbraucu uz Shaker Square satikt dažus čomus.

Viņi no manis gribēja ksanaksu, ko es lietoju, jo...

man bija bijušas panikas lēkmes.

BALTAIS VĪRIETIS

-Te būs, puikas. -Ēdiet tik nost!

-Ko darīsiet vēlāk? -Brauksim uz ballīti

-pie vienas meitenes, Megijas. -Forši. Es arī varu?

Jā, kā tad. Vai negribi...

Un pretī viņi man piedāvāja ekstazī.

Velns, jā. Es gribu ekstazī.

Vai tas esi tu?

-Sveika! -Sveiks!

-Ko tu... -Tu pazīsti Megiju?

-Ko? -Tu pazīsti Megiju?

Jā. It kā.

Maza pasaule.

Velns parāvis!

-Ko? -Tavas zīlītes ir milzīgas.