Nobody

Kas, ellē, jūs esat?

Es?

NEVIENS

PIRMDIENA

Nu taču!

OTRDIENA

Velns!

Tu nokavēji atkritumu izvešanu.

TREŠDIENA

CETURTDIENA

PIEKTDIENA

PIRMDIENA

OTRDIENA

TREŠDIENA

Tu nokavēji atkritumu izvešanu.

CETURTDIENA

PIEKTDIENA

PIRMDIENA - OTRDIENA - TREŠDIENA

CETURTDIENA - PIEKTDIENA - PIRMDIENA

Noliec telefonu.

-Mēs negribam nepatikšanas. -Naudu.

Piķi. Ātri!

Tas arī viss, kas šeit ir.

-Viss? -Es lietoju debetkarti.

Jēziņ.

-Es neko neatradu. Un pulkstenis? -Vai tas ir dārgs?

-Man tas ir dārgs. -Savāc to.

Dod gredzenu. Atdod to sasodīto gredzenu!

Hei!

Laid viņu vaļā! Ātri!

Laid viņu! Izbeidz!

-Es zvēru, es tevi nošaušu! -Tēt!

Laid viņu!

-Laid viņu, dēls. -Ko?

Es teicu, laid viņu.

-Hei! -Ko?

Izbeidziet! Ņemiet, ko vēlaties, un ejiet prom.

-Aizveries! -Ejam.

Mīļais, ejam!

Tu izvēlējies nepareizo māju.

-Velns. -Aizveries.

Kas, ellē, tas bija, tēt?

Neticami, ka es to pieļāvu.

Mana skaistā sieva. Brīnišķīgie bērni.

Mana māja, kurā ielauzās kaut kādi...

-Mensela kungs? -Kā, lūdzu?

Tā viņi iekļuva? Ar picas kastes palīdzību?

Jā.

Un golfa nūja? Pat nemēģinājāt sist?

-Viņai bija... -Tu varēji viņu uzveikt, tēt.

Jūs rīkojāties pareizi, Mensela kungs.

Ja tā būtu mana ģimene...

Mēs vairs nekavēsim jūs.

Taču aizslēdziet garāžas durvis.

-Sveiks, tēt. -Sveika, mīļā. Nevari iemigt?

-Nē. -Jā.

-Nobijies? -Kāpēc? Tu taču esi šeit.

Jā.

-Tēt. -Jā?

Mums vajag kaķi.

Jā.

Jā.

Gluži manas domas.

Nu taču!

Velns!

Man vēsturē jāraksta par kādu veterānu.

Vai drīkstu nointervēt tevi?

Protams, dēls.

Taču es biju auditors, pilnīgi nekas.

Nebūs diez ko interesanti.

Man ir vienalga. Es vēlos iesniegt projektu, lai ir miers.

Un tēvocis Čārlijs? Viņš bija īsts karavīrs.

-Es negribēju... -Nē, mammai taisnība.

Patiesībā es viņam jau atstāju ziņu.

Vēlāk piezvanīšu vēlreiz.

Aprunājies ar vectēvu. Viņš karoja.

Varbūt.

Jauku dienu!

Un tu nokavēji atkritumu izvešanu.

Es tikai...

Es ielēju sev visu kafiju.

Jauku dienu, Hač.

Tev tāpat.

Bērni, braucam! Ejam.

Un piesprādzējies, labi?

Sveiks.

Vai tiesa, ka vakar jums gājis jautri?

-Jā, tikai... -Žēl, ka neielauzās pie manis.

Man noderētu neliels treniņš.

-Jauna mašīna. -Forša, vai ne?

Vecais nolika karoti.

Viņam nebija nekā daudz, bet vismaz kaut kas man tika.

Braucam. Jādodas.

-Izsaku līdzjūtību. -Te nav ko sērot.

Taču foršs autiņš. 1972. gada Challenger.

4,9 litru V8 dzinējs.

No nulles līdz 100... Tūlīt uzzināšu.

-Kas tur ir? Žurka vai oposums? -Es nezinu.

HAČS MENSELS

-Tā... -Labrīt, Čārlij.

-Vai tā ir taisnība? -Skatoties, ar ko tu runāji.

-Man zvanīja tavs dēls. -Tad tā ir taisnība.

Viņš teica, ka tu varēji izslēgt vienu no viņiem.

Kāpēc neizslēdzi?

Tas taču ir tik vienkārši.

Nevēlējos lieku kaitējumu.

-Un kā? Izdevās? -Visi ir sveiki un veseli... Jēziņ!

Nebaidies. Drošinātājs ir vietā.

Pagaidi.

Tā... Viss.

Tā. Redzi?

Nekas neizslēdz ātrāk kā lode smadzenēs.

Ņem.

Es negribu.

Nav nozīmes, vai tu to gribi, Hač.

Tā ir nepieciešamība.

Sargā manu māsu.

Sveiks!

-Sveiks. Laikam Bekija jau zvanīja. -Jā.

Manuprāt, tu rīkojies pareizi.

Tas taču esi tu.

Jā. Sapratu.

Runājot par tavu vēlmi pirkt uzņēmumu.

Gribi tikt vaļā no manis un Čārlija?

Edij, tu esi ģimenes loceklis.

Tev jābauda pensija, Čārlijam - jaunība.

-Tas ir labs piedāvājums. -Tas nav izcils.

Es to visu uzbūvēju no nulles. Ja es to pārdotu,

tad tam jābūt...

sasodīti izcilam piedāvājumam.

-Saproti? -Jā.

Un kam tev vajag šo uzņēmumu?

Vēlos kaut ko savu. Saproti?

Saprotu.

Hei, Hač!

Es tevi atbalstu.

-Nav slikti. -Cik ilgi jau klausies?

Pietiekoši, lai saprastu, ka tev labi padodas.

Ja oficiāli esi miris

un tev ir daudz brīva laika.

-Grūta dzīve. -Pastāsti, kas notika vakarnakt.

Ziņas ātri izplatās.

Ja viņi zina, tad es arī zinu. Saproti?

Viņi bija divi. Vīrietis un sieviete.

Tuvu 30.

Viņi bija nobijušies, izmisuši.

-Viņai bija ierocis. -Kāds?

Vecs, 38. kalibrs.

Uz spala bija izolācijas lente.

Smith & Wesson. No tā sen nav šauts.

Un tas bija...

tukšs.

-Nopietni? -Nopietni.

Tagad saprotu, kāpēc tu tā rīkojies.

-Ko viņi paņēma? -Neko daudz. Pāris dolārus.

-Varēja būt sliktāk. -Jā.

Es zinu, kas tev padomā, bet nevajag.

Nedari neko muļķīgu. Dzirdi?

Sveiks, tēt.

-Vai paēdi? -Ko?

Viss labi?

Viss labi.

Tā neizskatās.

Vai atceries, kas mēs reiz bijām, Hačij? Es atceros.

-Sveiks, draudziņ. Kā gāja skolā? -Normāli.

Sveiks, mīļais. Palīdzi.

Kā pagāja diena?

-Kā parasti. -Es nevaru to atrast.

-Ko? -Kaķīša aproci.

Kur tā bija?

Šeit.

Viņi taču nenozaga to, vai ne?

Mīļā, tā noteikti atradīsies.

FIB izmeklēšanas birojs

Tik ātri jau atgriezies?

Sveiks, tēt.

Man kaut kas jāizdara.

Tad labāk izdari.

Aģents Mensels, FIB.

-Veci. -Ko?

Apliecība un žetons.

-Jau 20 gadus kā nederīgi. -Tā nav tava fotogrāfija.

Tātad...

Kas tu esi?

Es esmu parasts cilvēks,

kurš kādu meklē.

Neiesaku šeit vicināt piķi, draugs.

Tikai trīs tipu cilvēki saka "vicināt piķi".

Tie, kas neko citu nezina,

tie, kas vēlas iebiedēt,

un tādi kā es, kas vēlas,

lai kāds pacenstos to atņemt.

Paldies par dienestu.

Tev tāpat, vecais.

Vai kāds vēlas?

Es klausos.

Pasaki, kur viņu meklēt.

Luis, vakariņās!

Luis!

-Smaržo garšīgi. -Lēti.