Still Up

20.45

Interesanti.

Es teikšu - zods.

Tu varētu dzīvot bez zoda?

Mierīgi.

Kas tad aizturētu zobus no izbiršanas?

Tici, es tiktu galā.

Es tik un tā dzīvotu daudz labāk nekā tu bez ceļiem.

Tikai divas stīvas kājas. Smieklīgi.

Kā tu, piemēram, vadītu autokrāvēju?

Tas mani neskartu.

Breikošana. Tu nevarētu breikot.

Atkārtoju - arī tas nekā neietekmētu manu dzīvi.

Es mierīgi varētu dzīvot bez ceļiem. Īpaši bez saviem. Man tie riebjas.

Taviem ceļiem nav ne vainas.

Kā tu to do...? Tie ir milzīgi.

Kad uzvelku legingus,

izskatās, ka esmu paslēpusi puķkāpostus.

Interesanti. Man tie drīzāk atgādina mandarīnus.

Paldies.

Vedžijs.

Vai es kaut ko gribu no lidostas?

- Milzīgu Toblerone , saprotams. - Saprotams.

Es gaidu Vedžu mājās.

- Varētu pagatavot vakariņas. - Tu?

Jā. Paldies, Denjel. Es protu gatavot.

Lai vai kā, svarīgais vakars ir klāt.

Cikos Eimija ieradīsies?

Pēc deviņiem.

Kad būs palaidusi pēdējo klientu.

Jā. Atgādini, kas viņa ir.

- Personīgā trenere. - Personīgā trenere.

Es reiz ar vienu satikos. Zini?

Pārtrauca priekšspēli, lai ieslēgtu viedpulksteni.

Drusku nosita gribēšanu, ja godīgi.

Tiešām? Pareizi. Atgādini iepazīšanās lietotnes paroli.

Gribu palasīt ziņas, lai stāsti neatkārtojas.

Jā. Tupenis123.

Tupen... Tupenis123?

Jā. Tupenis123.

- Tupenis123. Tupenis123. Tupenis123. - Tad kā tu

izstāstīji par savu neiešanu laukā?

Jā. Tas tev patiks.

Nekā.

Denij, izstāsti! Viņa sapratīs.

Pirmais randiņš.

Izstāstīšu, kad viss kļūs nopietnāk.

Kad abi dzīvosim pansionātā.

Nuja. Labi. Ko tu gatavosi?

- Kur nolikt, Denjel? - Uz letes. Paldies, Ādam!

Ādams gatavos?

Nē, viņš tikai šo to atnesa.

Ņem mani līdzi.

- Čau, Ādam! - Čau, Līze!

Kā iet cīņā ar uguni?

Jā, labi. Ne gluži labi. Labi, ja nekas nedeg.

Mūsu galvenais likums.

Labi. Tātad es paskaidrošu.

Šorīt gāju ievākt, tāpēc tās ir pavisam svaigas.

- Denij, viņš teica "ievākt"? - Šķiet, ka jā.

Tātad šeit ir nātres. Pašlaik tās ir pašā labumā.

Brīnos, ka vispār ir labākais nātru ēšanas laiks.

Vēl te ir lakši un kastaņi.

Jautājumi?

- Pat nezinu, ar ko lai sāk. - Labi, man

patīk tos sacept eļļā un ēst ar savvaļas rīsiem.

Tev ir savvaļas rīsi?

- Man ir savvaļas rīsi? - Nē, nav.

Neuztraucies. Es tevi glābšu. Tūliņ atgriezīšos. Nekur neej!

Vai tu neizkalpini Ādamu?

Mazgā tavu veļu, iepērkas un nu arī ievāc meža veltes.

Viņam patīk izpalīdzēt. Es neatturēšu.

Domāju, ka tu viņu izmanto.

Lūdzu. Savvaļas rīsi.

Ģeniāli. Paldies. Tā, Ādam. Paklausies.

Mēs te runājām.

Bez kuras ķermeņa daļas tu varētu dzīvot?

Ādam?

Ādam?

Ādam?

- Ādam? - Ādam?

Nezinu, bez kuras varētu,

bet bez deguna noteikti ne.

- Kāpēc? - Man tā trūktu.

Esmu stāstījis, ka tēvocis Braiens strādāja celtniecībā?

Tā nu viņi ar čomu Trevoru strādāja,

piepeši kaut kur augšā atdalījās divmetrīga metāla loksne,

krita, tēvocim garām, bet žvīks...

Ķēra Trevoru.

Nošķēla šim degungalu.

Tēvocis kaut kā atrada to galiņu.

Un, daudz nedomādams...

- Nē. Neapēd! - ...iemeta to mutē.

Viņš ielika to mutē?

- Tā taču dara, vai ne? - Nē.

- Nē. Kāpēc gan? - Nē.

Mute ir labākā vieta, kur tas nesabojāsies.

Nē. Piedod. Tā nevar būt taisnība.

Pagaidi. Tavs tēvocis sūkāja čoma degunu?

Tas ir nehigiēniski. Kas notika tālāk?

Trevoru aizveda pie ķirurga, un degunu piešuva vietā.

Nu tēvocis ir Treva meitas krusttēvs.

No dažiem rakursiem deguns izskatās, it kā nekas nebūtu bijis,

bet no citiem - mazliet atgādina nemākulīgi iegrieztu desu.

Nu tā. Tad nu es laidīšos.

Jāuzskrien pie Šamima kunga un jāpalīdz iekāpt vannā.

Ja gadās ķibele, esmu pretējās durvīs, jā?

- Paldies, Ādam. Novērtēju. - Atā, Līze!

Atā!

Viņš ir pārāk labestīgs. Neticami, ka joprojām dzīvo viens.

Par mani tu tā nekad nesaki.

Denij, man grūti saprast,

- kā vispār ar tevi var satikties. - Jā. Taisnība.

Es jokoju.

Ceru, ka šī Eimija būs tev pietiekami laba.

Lai nedomā ķircināt tevi par dīvainībām.

Ko, tāpat kā tu nupat?

Jā. Bet tas ir citādi. Es drīkstu.

Jā. Labi. Godīgi sakot, esmu drusku pārbijies.

Visa tā runāšana,

sarakstīšanās, kad mūs šķir 36 kvadrātkilometri, jau ir biedējoša,

bet viņa manā dzīvoklī dažus metrus no manas veļas atvilktnes...

Viņa gaidīs, ka runāju, esmu interesants.

Tas ir šausminoši. Nesaprotu, kā cilvēki to spēj.

Un man nav neviena stāsta.

Visu laiku sēžu iekšā, tāpēc nezinu nevienu pastāstu.

Par daudz losjona pēc skūšanās, jo kļūstu sarkans,

un sāk kost nāsīs.

Bet nopietni, tu tici, ka Eimijai kārosies nātres?

Nātres, ko gandrīz noteikti apčurājis suns?

Šis būs sliktākais randiņš pasaulē.

Nē. Tas būs lielisks.

Un es jau esmu bijusi sliktākajā randiņā pasaulē.

Stāsti. Ja stāsts būs labs, uzdošu to kā savu.

Viņš izvēlējās vietu.

Iedzērām pāris aliņu, jauki papļāpājām.

Tad viņš piedāvāja nomainīt vidi. Es teicu...

Jā. Protams.

Tikai tad sapratu, ka mūsu galdiņš nav parasts galds.

Kas notiek?

MINIES UN IEDZER LONDONĀ

Tas bija velosipēds.

Viņš lika man mīties 11 kilometrus.

Pēc tam nedēļu staigāju kā kovbojs, kas apmaldījies autostāvvietā.

Jā. Nē, tas ir diezgan traki.

Paklau. Es par to uztraucos visu nedēļu.

Esmu izdomājis šo to,

kas viņai palīdzēs justies brīvāk.

Nu protams. Labi. Stāsti.

Tātad. Pirmā ideja.

Vai noskrūvēt skapīšiem durvis,

lai redz, ka neslēpju ieročus un rakstiekārtas?

- Nē. - Labi. Ko teiksi par šo?

Vai uzvilkt divus bikšu pārus?

Zini? Varbūt aizslēdz bikšu priekšu ar piekaramo atslēgu.

Tas viņu tiešām nomierinās.

Tāpēc, ka tas... Kā tā? Tiešām?

Nē! Vīrietis ar bezdurvju skapīšiem

un divām biksēm kājās mani nāvīgi pārbiedētu.

Zini, ko tu dari?

- Ko? - Tu kaitē pats sev.

Zinu, kāds tu esi.

Tu mēdz pašiznīcināties.

Domā, ka tev jābūt nelaimīgam un visu mūžu vienam.

Tu nerunā par mani.

Es esmu kā līksmes vilciņš.

Nu tad, līksmes vilciņ, kāpēc tu vienu vakaru

nevarētu mēģināt papriecāties?

Man riebjas mēģināt priecāties. Sāk sāpēt vēders.

- Tā ir viņa. - Jā. Zinu, ka viņa. Es dzirdu.

- Labi. - Tikai mieru.

- Un... Par daudz. - Labi.

Nē, atstāj. Tās bija skaistas.

Man viss ir labi.

- Mieru. - Esmu mierīgs.

Nesaki "mieru", jo tad nenomierināšos.

Nekrīti panikā.

Tev viss ir labi. Tu vari.

- Sveiki! - Čau!

Nerunā tādā balsī.

Zinu. Aizveries!

Pagaidi. Jā.

- Divas sekundītes. - Labi.

Labāk.

Viņa ir klāt.

- Tad es tagad... Jā. - Jā, viņa ir klāt.

- Es tev ziņošu. - Labi.

Viss ir labi. Tu vari.

Izturies normāli, labi?

Nesaki tā.

Atvainojiet, kungs. Kungs?

Izdari to.

Eimij.

Denij.

- Čau! - Sveiks!

- Piedod. Tas ir kā... - Rokas.

Divas bučas. Nav labāk?

Kas viņa ir?

It kā pazīstu visus tavus draugus.

Lūdzu, nāc iekšā. Aši. Piedod. Neņem viņu vērā.