Die ersten 200 Zeilen.
Ātrāk!
Vai tiešām tu nesaproti? Kriptona kodols brūk.
Atlikušas vien pāris nedēļas. Es brīdināju.
Kodola izstrāde bija pašnāvība. Tā paātrināja
sprādziena procesu. - Mūsu enerģijas resursi
ir izsmelti. Ko mums vajadzēja darīt, El?
Griezties pie zvaigznēm, kā senčiem!
Dzīvībai piemērotas pasaules ir. Mēs varam izmantot vecās stacijas.
Vai tu piedāvā evakuēt planētu?
Nē. Visi, kas ir šeit, jau miruši.
Nododiet Kodeksu manās rokās. Es parūpēšos, lai mūsu rase izdzīvotu.
Cerība vēl ir.
Es turēju šo cerību savās rokās.
Sanāksme ir galā.
Kurš devis tādu rīkojumu?
Es.
Pārējos tiesās un sodīs.
Ko tu dari, Zod? Tas ir neprāts. - Man jau sen
to vajadzēja izdarīt!
Šie likumdevēji
ar savām debatēm
noveduši Kriptonu līdz bojāejai!
Ja tu pielietosi spēku,
neviena vairs nebūs. - Nāc manā pusē.
Palīdzi glābt rasi. Sāksim visu no jauna.
Mēs nošķirsim
izdzimteņus, kuri noveda mūs līdz šādam stāvoklim.
Un kas izlems, kuram dzīvot, Zod?
Tu?
Nedari to, El.
Es negribu, lai kļūstam ienaidnieki.
Tu esi aizmirsis mūsu principus.
Tu pacēli zobenu
pret savu tautu!
Es turēšu godā to, kas tu reiz biji, Zod,
nevis briesmoni, par kuru esi kļuvis.
Vediet viņu prom.
Pavēlniek? Viss kārtībā?
Nost no ceļa!
Es teicu...
Parādi Laru.
Džor. Aiz tevis!
Lara, gatavo palaišanu.
Es atnākšu, tiklīdz varēšu.
H'Raka!
Kur ir Kodekss? - Zem centrmezgla.
Man jūs jābrīdina.
Ieiešana kamerā ir noziegums...
Nav svarīgi, Kileksa. Pasaulei klāt gals.
Džor-El, saskaņā ar ģenerāļa Zoda pavēli
tev ir jāatdod Kodekss.
Mieru, H'Raka.
Vai atradi pasauli?
Mēs atradām. - Viņš riņķo ap dzelteno zvaigzni,
kā jau tu teici.
Tā ir jauna zvaigzne.
Viņa šūnas uzņem sevī tās starus.
Tās iedzīvotāji šķiet saprātīgi.
Viņš būs izstumtais.
Ne tāds kā visi.
Viņu nogalinās.
Kā?
Viņš kļūs par viņu dievu.
Ja nu kuģis neaizlidos?
Viņš nomirs tur...
viens.
Es nespēju to izdarīt.
Domāju, ka spēšu, bet...
Lara. - ...kad viņš piedzima...
Kriptons ir nolemts.
Tā ir viņa vienīgā iespēja.
Mūsu ļaužu vienīgā cerība.
Kas ir, Kileksa?
No austrumiem tuvojas pieci triecienkuģi.
Citadeles aizsardzība tiek skenēta.
Es ievadīšu Kodeksu.
Nē, pagaidi.
Lara.
Ļauj man viņu apskatīt.
Mēs neredzēsim, kā viņš staigās.
Nedzirdēsim, kā mūs sauks.
Taču kaut kur
starp zvaigznēm
viņš dzīvos.
Ardievu, mans dēls.
Mūsu sapņi un cerības ir ar tevi.
Šaut uz galvenajiem vārtiem!
Lēdija Lara.
Fantomu dzinēji ir gatavi. - Aiziet.
Ģenerāli.
Citadelē ir ieslēgts dzinējs.
Palaišana.
Sargājiet platformu, komandiere.
Es zinu, ka tu nozagi Kodeksu, Džor-El.
Atdod to,
un es atstāšu tevi dzīvu.
Tā ir otrā iespēja visam Kriptonam,
nevis tiem, kurus atzini par cienīgiem.
Ko tu izdarīji?
Mums piedzima bērns, Zod.
Dēls.
Uz Kriptona tās ir pirmās dabīgās radības gadsimtu garumā.
Un viņš būs brīvs.
Viņš pats varēs kalt savu likteni.
Ķecerība!
Iznīcināt to!
Lara,
uzklausi mani!
Kodekss ir Kriptona nākotne!
Atsauc palaišanu!
Nē!
Tavs dēls, Lara...
Kurp tu viņu nosūtīji?
Viņu sauc
Kals,
Ela dēls.
Un tu nekad viņu neatradīsi.
Iznīcināt kuģi!
Mērķis nofiksēts.
Nolaist ieročus!
Jūsu karaspēks ir ielenkts.
Ģenerāli Zod,
par slepkavību un valsts nodevību
Padome piespriedusi jums un jūsu līdzzinātājiem
300 somatiskās reģenerācijas ciklus.
Vai gribat kaut ko vēl piebilst?
Pats tu mūs nenogalināsi!
Nesmērēsi rokas! Nosūtīsi mūs
uz mūžības melno caurumu!
Džor-Elam bija taisnība.
Jūs visi līdz pēdējam esat muļķu bars!
Bet tu!
Domā, tavs dēls ir drošībā?
Es viņu atradīšu!
Un atgūšu to, ko tu mums atņēmi!
Es viņu atradīšu.
Es viņu atradīšu, Lara.
Es viņu atradīšu!
Lēdija Lara, varbūt vajadzētu patverties?
Patvēruma nav, Kīlor.
Džor-Elam bija taisnība.
Tās ir beigas.
Radi labāku pasauli par mūsējo, Kal.
Uzmanīgāk, nejēga!
Turi acis vaļā, lai neciestu!
Un kur vēl tādu atrada?
Ceļam augšā krabju slazdu!
Nostiprināt visu uz klāja!
No urbjtorņa saņemts trauksmes signāls.
Nostiprināt visu uz klāja!
Civilpersonu kuģiem netuvoties.
Ventiļi nedarbojas, tornis uzies gaisā.
Skaidrs, krasta apsardze. Bet cilvēki?
Aizmirsti. Viņiem beigas. - Jauniņais,
atnes manu binokli.
Jauniņais!
Skābekļa vairs nav! Nezinu, cik ilgi vēl izturēsim!
Krasta apsardze 6510. Vēl viena reize, un viss.
Pag, nolaišanās vietā ir cilvēki.
Savāc pēdējo!
Jālaižas prom!
Aiziet! Ko tu dari?
Aiziet! Cel augšā!
...kad Kanzasa kļuva par teritoriju?
Klārk.
Vai tu klausies, Klārk?
Kas bija pirmie
Kanzasas iedzīvotāji?
Vai tev viss kārtībā, Klārk?
Klārk!
Klārk!
Klārk!
Klārk, nāc laukā!
Lieciet mani mierā!
Klārk, es piezvanīju tavai mātei.
Klārk?
Esmu klāt!
Klārk, mīļais, šeit mamma.
Vai atvērsi durvis?
Kas viņam kaiš? - Nenormālais.
Pinkšķis.
Viņam neļauj spēlēties ar citiem.
Zinu. Dīvainis.
Mīļais.
Kā lai tev palīdzu, ja nelaid mani iekšā?
Pasaule ir pārāk liela, mamma.
Tad liec tai būt mazai.
Tu tikai...
klausies manu balsi.
Iztēlojies, ka tā ir
sala okeānā.
Vai tu to redzi?
Redzu.
Tad peldi uz to, mīļais.
Kas man kaiš, mamma?
Klārk.
Klārk.
Vai tu paņēmi visu? - Jā.
Pagaidi. Nāc atpakaļ.
Ei, nejēga.
No comments yet. Be the first to leave one.