Wish (望み)

VĒLĒŠANĀS

Reiz dzīvoja jauneklis...

kurš par vissvarīgāko uzskatīja vēlēšanos.

Protams, ne kuru katru vēlēšanos.

To, kas liek sirdij pukstēt.

To, kas tevi padara par to, kas esi.

Taču viņš arī saprata, cik tas var būt neiespējami...

panākt, lai šī vēlēšanās piepildās.

Cik viegli sapņi var sagrūt.

Un tādēļ viņš nolēma kaut ko darīt.

Viņš nenogurstoši pētīja pasaules burvību...

un kļuva par varenu burvi...

kurš spēj jebkuru vēlēšanos pasargāt no ļaunuma vai nelabvēlības...

un labajiem un cienīgajiem pat izpildīt šo vēlēšanos.

Burvis nezināja, vai pasaule gribētu viņa spējas.

Bet viņš un viņa uzticīgā sieva atrada vispiemērotāko salu...

dziļi Vidusjūrā.

Un tur viņi radīja vēl nebijušu karalisti...

kur laipni gaidīts bija ikviens, jebkura ģimene no jebkuras vietas.

Vai šī laiva spēj braukt ātrāk?

Un viņiem par prieku ļaudis ieradās...

apmetās uz dzīvi no visām malām...

pauda savu vēlēšanos un pateicību par viņa aizsardzību...

un patiesi cerēja, ka reiz vēlēšanās tiks izpildīta.

Ikviens piekritīs...

ka visvairāk to ir pelnījis...

mans vectēvs.

Vismīlošākais...

un jaukākais...

vīrs, kuram šodien aprit 100 gadu.

Viss?

Vairs nerunāsi?

Valentīno nekad nebeidz runāt.

Ja vien mēs spētu tevi saprast.

Valdnieks pavēlējis šodien rīkot vēlēšanos ceremoniju!

Tā diena ir klāt!

Tā nevar būt sagadīšanās, ka valdnieks rīko vēlēšanos ceremoniju...

tavā dzimšanas dienā.

Tfu, tfu, tfu, piesit pie koka.

Šodien ir tavs vakars, Saba.

Es to jūtu.

Aša, uzcepsim kūku.

Nē.

Bet es dievinu kūkas.

Tas ir, es nevaru.

Es vadīšu ekskursiju un tad...

Es palīdzēšu. Palīdzēšu Dālijai.

Jā. Tādēļ...

-Kādēļ teici to tā? -Kā?

Kas tev padomā?

Kādēļ domā, ka man kas padomā?

Jo pazīstu tavus klusuma brīžus.

Es pieaugu.

Mani klusuma brīži mainās.

Aša!

Nevaru runāt, nokavēšu!

Tiekamies vēlēšanos ceremonijā.

Es nelaistu to garām.

Man ir laba priekšnojauta!

Esmu klāt!

Esmu klāt.

Mirklīti.

Ļaujiet ievilkt elpu.

Hola, shalom, salam.

Visi gatavi?

Sveicu jūs Rozā Nu ko, nāciet līdz

Te visskaistākie dārgumi Pretī jums mirdz

Nav vietu vairs daudz Kur tā pārsteigt jūs ļauts

Sapņi reāli kļūst Dzīvē piepildās jau

Vai jums dejot liek bīts?

Mati jums augt līdz zemei vai drīkst?

Vai jūs kosmoss sauc

Jums - hei! - te vienmēr būs... Kāds draugs

Jo šeit - brīnumpilsētā Rozā!

Vari īstenot sapņus, ko gaidi

Šaubas prom droši raidi

Ak, šeit - brīnumpilsētā Rozā!

Ir tik droši, un tik daudz ko atklāt

Ka tu būsi te laimīgs

Te mājas man un jums

Un visiem mums

Brīnumpilsētā Rozā!

Jo rau - valdnieks ir mums Vārdā Magnifiko

Kurš cēla Rozu un veidoja to

Jo skatiens tam ass Kā zibens tik spožs

Nē, nē, nē, es centos jokot.

Bet viņš maģiju prot

Viņš tāds kā mēs

Burvis īsts

Es spētu viņu noskūpstīt

Ak, nē!

Vien mājiens īss

Un vēlēšanos puf! - pildīs drīz!

Hei, vai es teicu Kad pilngadīgs kļūst

Kaut ko vēlēties var Un tas noglabāts būs

Ko vēlamies mēs Valdnieks sargājot skauj

Un vienu reizi mēnesī piepildīt ļauj

Saņems to kāds jau rīt

Vai mans Saba Sabino Ū, ceru drīz

Vai tas sāp?

Jāraud daudz?

Ak nē, tev pat nav pārāk skumji Kad tai sauc "Atā"!

Jo šeit, brīnumpilsētā Rozā!

Vari īstenot sapņus, ko gaidi

Šaubas prom droši raidi

Jo šeit, brīnumpilsētā Rozā!

Ir tik droši un tik daudz ko atklāt Ka tu būsi te laimīgs

Te mājas man un jums

Un visiem mums

Brīnumpilsētā Rozā!

Izteikšu savu vēlēšanos.

Vai tiešām vēlēšanās pēc tam ir jāaizmirst?

Jāaizmirst bez nožēlas.

Vēlos satikt valdnieku.

Tev veicas. Šovakar būs vēlēšanos ceremonija.

Laipni aicināti palikt un vērot.

-Es dievinu ēdienu! -Izbaudi.

Burvīgi!

-Vēlos šeit dzīvot. -Es arī.

-Nekad nedošos prom. -Tik gardi!

Palīdzi!

Labākā draudzene un saprātīguma speciāliste.

Mana intervija ir pēc stundas...

esmu tik satraukta, ka, šķiet, uzsprāgšu.

Intervija. Kāda intervija?

Dālija?

Tu domā interviju ar saldumiņu valdnieku.

Lūdzu, nesaki to tā.

Mana labākā draudzene, valdnieka mācekle.

Būšu slavena.

Esmu aizmirsusi, kā runāt.

Man žoklis neklausa.

Man atkritīs žoklis. Jūtu, atkritīs.

Žigli, uzdod man intervijas jautājumu.

Labi, Aša, kāds ir tavs trūkums?

Trūkums?

Kļūstu neapdomīga, kad uztraucos.

Nē, nē.

Tev rūp pārāk daudz.

Tiešām? Vai tas ir trūkums?

Tādēļ tas ir nevainojami.

Lūdzu.

Nomierinies.

Tev apkārt ir draugi.

Cepumi?

-Cepumi. -Man garšo cepumi.

-Es pirmais. -Uzmanies.

-Pamūc malā! -Jā, jā, jā.

Cepumi.

Dod man cepumus.

-Nost! -Lēnāk.

-Pabīdies. Labi. -Dievinu cepumus.

-Safi, tie ir ar citronu. -Ak, nē.

Jā.

Dzīve ir tik netaisnīga.

Ņem manu.

Bazīma, no kurienes tu ieradies?

Sveiks.

Ņem arī manu. Es nedrīkstu ēst.

Labi. Tava intervija ar valdnieku.

Hei, paskaties uz mani.

Neuztraucies. Būsim ar tevi, kad tev neizdosies.

Gabo.

Ak, tur ir cepumi.

Safi tiem uzšķaudīja.

Paldies.

Fū.

Lai nu kā.

Nevainoju tevi, ka centies apkrāpt sistēmu.

Ko? Es necenšos neko apkrāpt.

Nu beidz.

Visi zina šo negodīgo praksi.

Valdnieka mācekļu vēlēšanās tiek izpildītas...

un parasti arī viņu ģimeņu vēlēšanās.

Ne vienmēr.

Varbūt vienmēr.

Tavam Saba šodien paliek 100 gadu, un viņš joprojām gaida?

Ignorē viņu.

Nevar nepieminēt, ka tev paliek 18 gadu.

Daudz laimes.

Pēc dažiem mēnešiem...

ne šodien.

Un, kad pateiksi valdniekam savu vēlēšanos...

tu nevēlēsies nokļūt tur, kur Saimons, pareizi?

Kas Saimonam kaiš?

Nezinu.

Tagad tu esi tāds kā garlaicīgs.

Neņem ļaunā.

Esmu kļuvis garlaicīgs?

Jūs visi tā domājat?

-Apčī. -Nē, ne garlaicīgs. Tikai...

Mierīgāks.

Saimon, neuztraucies. Tu joprojām esi tu...

un es deru, ka tava vēlēšanās tiks izpildīta tiešām drīz.

Atšķirībā no tava nabaga vecā Saba, kurš joprojām gaida...

Valdniece.

-Jūsu Majestāte. -Valdniece.

Ak dievs.

Aša, valdnieks tevi gaida.

Tagad? Vai kavēju? Domāju...