De første 200 linjer.
Ejiet...
viņi ir šeit.
Ejam.
Ātrāk, kustieties.
Kustieties.
Ātrāk, ņemiet to, kurš ir pa kreisi.
Viens jau aizgāja no bara.
Klausieties...
viņš vēl ir šeit.
Mēs nomedījām visu baru, izņemot vienu.
Dabūjiet viņu...
Uzstādiet vēlreiz slazdu.
Aiziet, kustieties.
Abduja!
Klusu.
Viņš ir tuvu.
Viņš ir liels, labāk nogalināt viņu.
Citādi viņš vajās mūs.
Čipo?
Čipo?
Čipo?
Paslēp cilpu.
Ejam!
Labi nopelnīsim.
Pagaidi šeit pārējos.
Tiksimies pie skolas.
Uzmanies.
Abduja?
Abduja?
Abduja.
Abduja.
Viņš nāk.
Skrien!
ZVĒRS
Kur tu esi, mīļā?
Nevaru tevi atrast.
Man tevi vajag.
Lūdzam atļauju nosēsties.
Zulu-Sjerra-Papa-Maiks-Viktors.
Atļauja nolaisties dota.
Vai jūs man ko teicāt?
Vai pirmo reizi esat Dienvidāfrikā?
Nē. Taču tas bija citā dzīvē.
Oho. Tik skaisti.
Hei, Nora.
Mera.
Paskatieties pa logu.
-Mera. -Jā.
Paskatieties uz viņiem.
Oho.
Ejiet tur.
Man ir tik karsti. Ak Dievs, tēt!
-Man svīst acis. -Liels paldies.
Viss svīst.
-Man svīst liesa. -Liesa?
Sviedri uz manas liesas svīst.
Ak Dievs! Te ir pretīgi karsti.
Es kūstu, Mera. Nav ko elpot.
No JFK uz Londonu, tad uz Johanesburgu,
no Johanesburgas uz Polokvani,
un no Polokvanes,
velns zina uz kurieni.
-Kur mēs šobrīd esam? -Krūmos.
Vai šeit ir ventilatori,
kuri izšļāc ūdeni?
Sveika, Tata. Hei.
Nora, vai gribi ūdeni?
Padzeries ūdeni.
Tēt, viņš patiešām atbrauks?
Ceru,
jo Uber
uz šejieni brauks ilgi.
-Tik karsti. -Ko teiksi, Mera?
Aiziet. Āfrika?
-Karsti. -Mīļā, saki kaut ko.
Šķiet, tas ir viņš. Tas ir viņš! Hei.
Gaisa kondicionētājs.
Viņš atbrauca. Man trūkst vārdu!
-Oho. Paskatieties! -Neko sev.
Kā sokas, brāl?
Sveiks, draugs.
Neko sev.
-Kā atlidojāt? -Labi.
-Jā? -Ļoti labi. Vai atceries Noru?
-Ak Dievs! -Mārtin! Ak Dievs!
Kad pagājušā reizē tikāmies,
tu biji pavisam mazs.
-Skaidrs. -Esi garāks.
-Un tu - asprātīgāka. -Pavisam pieaudzis!
Nu, Meredita? Kāda ir pusaudža dzīve?
Vienkārši Mera.
-Mera, labi. -Ņem, brāl.
Tā. Oho. Labi.
Mēs jums palīdzēsim.
-Ejam. -Labi.
Laipni lūgti Mopanē.
Tu esi tāds kā medību uzraugs?
Man nācās kļūt par tādu kā
sargu rezervātā.
Sargu?
Jā. Safari ir vērienīgs bizness.
Spiediens no visām pusēm.
Tā vai citādi, bet visi
ir atkarīgi no dzīvnieku izdzīvošanas.
Tas ir mammas ciems.
Jā. Jūsu mammu pirmo reizi satiku
bērnībā.
Atbraucu šurp brīvdienās ar vecākiem.
Iepazinos ar viņu un draugiem.
Viņi man pastāstīja visu par šejieni.
Izraisīja interesi par dabu.
Un pēc universitātes
iepazīstināju viņu ar jūsu tēti.
Man šeit ir daudz atmiņu.
Tā.
-Izskatās lieliski. -Jā.
Sen nav bijis tik jauki,
es taču zināju, ka būs viesi.
-Jā. -Jā. Labi.
Ejam. Šeit.
Oho. Esi gādājis par šo vietu.
-Vai tas ir "Bantam"? -Jā.
-Nē! -Jā.
Tā arī nesaremontēji?
Nē, gaidīju, kad tu atgriezīsies
un salabosi.
Es? Jā, kā tad.
-Ejiet augšā. -Labi.
Pa durvīm kreisajā pusē.
-Oho. -Jā.
Paldies, ka uzaicināji.
-Ņem par labu. -Mums to vajadzēja.
-Vai tās ir šīs durvis? -Vienmēr laipni.
Pa šīm durvīm. Jā.
-Palīdzēt? -Iesper.
Reizēm iestrēgst.
Labi. Oho. Tas...
Lūk.
Ieslēgsim gaismu.
Lūdzu, nevelciet nost apavus.
Kopš mana pēdējā draudzene aizgāja,
dzīvoju kā vecpuisis.
-Patiesi? -Jā, šeit ir pamatīga nekārtība.
Atvainojiet.
-Tēvoci Mārtin. -Jā?
Kāda ir Wi-Fi parole?
Lai es varētu kaut kam pieslēgties.
Ak, jā, atvainojos.
Wi-Fi un telefoniem nebūs zonas
vēl desmit dienas.
-Nē. Tas nav godīgi. -Jā.
-Viss būs kārtībā. -Ko?
Šeit ir daudz, ko redzēt. Neraizējies.
Neilgosies pēc telefona.
-Viss ir tik vecmodīgi. -Jā.
Tā, dāmas, jūs būsiet šeit.
Atvainojos. Zinu, ka neizskatās izcili.
Taču ir ērtāk nekā izskatās.
Vai tās ir mammas fotogrāfijas?
Oho. Esi saglabājis tās?
-Protams. -Skaidrs.
Lūk, šis vēderiņš -
vai zini, kas tur iekšā?
Tu.
Šīs fotogrāfijas ir lieliskas. Oho.
Mamma ir tik jauna un skaista.
Kur viņa to fotografēja?
Netālu no šejienes.
Man patīk šis koks.
-Vai tas ir pašportrets? -Jā.
Viņa tur pavadīja tik daudz laika,
ka nosaucām to par Amahles koku.
Viņai patika to fotografēt.
Vai aiznesīsi salātus?
Labi.
Smaržo garšīgi.
-Jā. Viss gatavs. -Labi.
Tā. Kur ir Mera?
Tur, izpako mantas.
Skaidrs.
-Hei, Mera. -Hei.
Vakariņas gatavas.
Paldies.
Vai tev ir viss nepieciešamais?
Es sakravāju tavu čemodānu.
Jā, tā ir. Jā.
Vai man ir viss nepieciešamais?
Vakariņas gatavas.
Tu tikko to jau teici.
Zinu. Es tikai...
Un tas viss ar ilgo ekspozīciju
un mammas veco Nikon?
Jāpapildina krājumi.
Dažiem tas šķiet vecmodīgi,
bet es dodu priekšroku filmiņai.
Filmas ir vecmodīgas, bet...
man patīk fotografēt ar filmu.
-Jā. -Jā.
-Tas patiešām ir lieliski. -Paldies.
Neit, vai redzēji?
No comments yet. Be the first to leave one.