Dolittle

Reiz dzīvoja kāds neparasts ārsts,

kurš bija slavens ar neparastām spējām.

Viņš prata sarunāties ar dzīvniekiem.

Doktora Dūlitla slava bija izplatījusies jo tālu.

Pat Anglijas karaliene izmantoja viņa pakalpojumus.

Un aiz pateicības iedāvināja viņam brīnumainu rezervātu,

kurš bija atvērts visai dzīvajai radībai.

Augām dienām viņš noņēmās ar dzīvniekiem,

taču sirdi bija atdevis sievietei

vārdā Lilija, bezbailīgai pētniecei.

Abi kopā viņi devās piedzīvojumos un apceļoja pasauli,

aizstāvot dzīvniekus, kuri nespēj aizstāvēt sevi.

Viņi lieliski darbojās komandā.

Un drīz šī komanda pārtapa ģimenē.

Esot kopā ar Liliju, Dūlitlā kūsāt kūsāja dzīvība.

Taču kādudien viņa devās ekspedīcijā.

Lilija aizgāja bojā jūrā.

Salauztu sirdi viņš aizslēdza muižas vārtus

un noslēdzās no pasaules.

Es un pārējie dzīvnieki, kuru dzīvību viņš bija glābis,

prātojām, vai kāds nu spēs glābt viņa dzīvību?

Taču kādā jaukā rītā pavisam neparasts radījums

pēkšņi ienāca Dūlitla dzīvē.

Kāds ļoti īpašs zēns.

Cilvēki toreiz dzīvniekus uzskatīja par īpašumu, pārtiku vai izklaidi,

bet šis zēns bija citās domās.

Skaties, manu izklaidīgo vāverēn.

Tā.

Juniors tos izbiedēs, tu šausi. Labi?

Labi. Labs plāns, tēt.

Sagatavojies. Liec bisi pie pleca.

Vai tas vajadzīgs, tēvoci?

Nu taču, puis!

Pīle! Pīle!

Pīle, pīle, pīle!

Lūk, kur tās lido. Šauj, šauj!

Tā ir uz grauda. Šauj, šauj!

Nē, es nevaru!

Šauj, šauj!

Tev jāizbeidz tīšām šaut garām.

Skat! Šoreiz viņš kaut kam trāpīja.

Ak nē.

Mums viņam jāpalīdz.

Jā.

Mēs neļaujam dzīvniekam mocīties mūsu kļūdas dēļ.

Še, ņem.

Viņš nu gan ir dīvainis.

Seko Polijai.

DŪLITLA MUIŽA NĀCĒJIEM, LĒCĒJIEM UN LIDOŅIEM

"Doktora Džona un Lilijas Dūlitlu māja.

"Mēs ārstējam visus dzīvniekus."

Seko Polijai.

Slepenā ieeja.

Polij, kur tu paliki?

Labs suns.

Liels, spalvains...

Gorillas pašapziņas rokasgrāmata

Tas nav labi.

Es šeit esmu vienīgais cilvēks.

Neliecieties ne zinis.

Neviens netiek garām Kalahari slazdam, dakter.

Ģeniāla ierīce. Šķiet, nupat tajā esat noķēris zēnu.

Parādi. Nē. Negribu redzēt.

Novāc to.

Elpojiet dziļi, dakter. Dabdaba par jums parūpēsies.

Nebaidies, Džon. Tas ir mazs zēns.

Lieliska iespēja.

Pilnīgs murgs!

Atvainojos.

Ko jūs tur augšā darāt?

Esmu ieradusies no Bakingemas pils steidzamās darīšanās.

Sakiet, vai šī ir Džona Dūlitla māja?

Kas tu esi?

Sauciet par lēdiju Rouzu.

Un kas esat jūs?

Stabinss.

Vai palīdzēsi tikt lejā?

Tas ir pretrunā Dūlitla noteikumiem.

Kāpēc cilvēki ir pret noteikumiem?

Ja cilvēkus sev pielaiž par tuvu,

viņi tevi sāpina. Bet, ja nelaiž - nesāpina.

Vai ne, dakter?

Nu ir gana. Atgriezīsimies pie plānotā.

Šodien daudz jāpaveic.

Džon! Savācies taču!

Tu nedrīksti ignorēt cilvēkus tāpēc, ka tie ir cilvēki.

Ja nu viņiem vajag palīdzību?

Izliekamies par beigtiem.

Gluži vai jāsmejas.

Čičī, vai atvērsi durvis? Tev vienīgajam ir rokas.

Man šodien bijis gana spriedzes, spēlējot šahu.

Čičī, manu zēn, mēs tam gatavojāmies.

Esi drosmīgs un atbrīvojies no viņiem.

Un neaizmirsti savu mantru.

"Es neesmu baiļu vergs"?

Tu neesi baiļu vergs.

Vai esi šeit kādreiz bijis?

Karaliene man visu izstāstīja.

Ļoti neparasta vieta.

Esmu gatavs uz visu.

Brīnišķīgi.

Durvis atvēra gorilla.

Tieši kā karaliene teica.

Pagaidi mirkli...

Man ir ievainota vāvere.

Man nevajadzēja ļaut tev aizbraukt.

Kāds te ir?

Skat, kāds tu interesants.

Cik attapīgi tu izliecies par zariņu!

Pavirzies, lūdzu. Šī ir mana slēptuve.

Manis te nav.

Vai jums viss ir labi?

Jā. Labi. Turpiniet.

-Doktors Dūlitls? -Jā, pareizi.

Jūs izsauc uz Bakingemas pili pati karaliene.

Turpiniet.

Jums jāzina, ka viņa ir smagi slima.

Vai jūs saprotat, ko es saku?

Vai jūs saprotat, ko es saku?

Ejiet.

Ejiet un te nerādieties!

Mani neviens, nekas, nekur vairs neinteresē.

Putni jūs pavadīs līdz durvīm.

Viss ir sagatavots.

Pēc brīža tiks pasniegtas pusdienas.

Jauki smaržo, dakter.

Liels paldies.

Dakter, šoreiz pietaupiet arī mums.

Piedod, dakter. Man laikam bail arī no bērniem.

Par to neraizējies. Tagad ēdīsim.

Šodien jums celšu galdā buljonu.

Jūs neticēsiet, ko mēs notvērām tīklā.

Karaliene aicina jūs personīgi.

Vai tu slikti dzirdi?

Es teicu, ka ar to vairs nenodarbojos.

Ar ko nenodarbojaties?

Vairs neārstēju cilvēkus.

Iebrucējs!

Neraizējieties. Man viss ir labi.

Man gan nav.

Manā mājā sācies haoss.

Vai viņš pieder jums?

Man neviens nepieder.

Joši pie manis ieradās ar problēmu.

Viņam vienmēr ir auksti.

Es atnesu ievainotu vāveri.

Nezinu, ko iesākt.

Kā viņš guva ievainojumu?

Es viņu sašāvu.

Ko? Es tevi nedzirdu.

Es sašāvu, taču netīšām.

Nu, kā tad! Nejaušā sašaušana.

Cilvēki nemainās.

Viņš ir smagi ievainots.

Lūdzu, palīdziet viņam.

Paturi šo.

Un šo.

Es...

Es... Es...

Es esmu pārāk skaists, lai mirtu.

Jā?

Viņš ir dzīvs.

Dabdaba, Džip,

ieslēdziet spuldzes, dezinficējiet galdu.

Jūs taču neārstēsiet vāveri,

kad karalienes dzīvība karājas mata galā.

Jūs mani nepazīstat, ko?

Nenomet viņu.

Mums ir sarkanais kods, visi!

Dakteris ir atgriezies.

Turies, mazo draudziņ.

Sen neesmu to darījusi.

Sagatavosim visu, kā dakterim tīk.

Nebaidies. Mēs tev palīdzēsim.

Labiņi, glābsim vāveri. Ja?

Labi.

Kad pamodīsies, viss būs kārtībā.

Ja ļausi nomirt, spokošos tavā mājā.

Sterilizējiet skalpeļus. Nelaiziet instrumentus.

Pacienta stāvoklis stabilizējies.

Dzīvnieki saprot viņu, un viņš saprot dzīvniekus.

Visas valodas.

Izmantot kreiso ventrikulu - ģeniāli!

Dabdaba, lūdzu, pinceti.

Lūdzu.

Tas ir selerijas kāts. Pinceti, Dabdaba.

Vai, piedodiet. Te būs.

-Atkal selerija. -Pincete?

-Tas ir burkāns. -Pincete?

Tas ir cits selerijas kāts.

Skaidrs. Pincete.

Nē, joprojām selerija. Nekas, paņemšu pats.

Es gribu iemācīties sarunāties ar dzīvniekiem.

Čičī, pieri!

Arī manējo, kad būs brītiņš.

Pareizi. Piedodiet.

Pārcelšos šurp un kļūšu par Dūlitla mācekli.

Viņas majestāte šo zemi piešķīrusi dabas rezervātam.

Ja viņa nomirs, īpašums nonāks Valsts kases pārziņā.

Un šīs vietas vairs nebūs.